VirtueMart
Budžets:
Atlikums:

TOP10

Info: Jūsu pārlūks nepieņem sīkdatnes. Lai varētu ielikt produktus grozā un tos nopirktu, Jums ir jāiespējo sīkdatnes (cookies).
Grāmatas arrow Vēsture arrow Pasaules vēsture arrow Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās



Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās
Skatīt pilna izmēra attēlu


Cena: 7.84 €

Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās

Autors: Sanita Reinsone
Izdevniecība: LU literatūras un folkloras un mākslas inst
Izdošanas gads: 2017
Valoda: Latviešu
Produkta veids: Mīkstie vāki
ISBN: 9789984893303
Lapaspušu skaits: 246
Sērija:
Ievadīšanas datums: 14.09.2017

Anotācija:
Sanitas Reinsones monogrāfija ir veltīta mūsdienu sabiedrībā aktuālajai apmaldīšanās tēmai, stāstiem un stāstīšanai. Interpretējot apmaldīšanos kā kultūrpieredzi, kuras izstāstīšanas tradīcija izsekojama jau pusotra gadsimta garumā, autore, izmantojot plašu starpdisciplināru teorētisko pieeju spektru, sniedz būtisku pienesumu mutvārdu stāstu un stāstīšanas izpētē. Kā teic latviešu folkloras pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, “tas ir pētījums par to, kā neapmaldīties stāstu pasaulē – tajā, kas ir mums visapkārt un uz kuru folkloristi dažkārt vēl aizvien skatās caur 19. gadsimtā pagatavotām brillēm. Tas ir pētījums par cilvēku attiecībām ar stāstiem.” Pētījuma empīriskais materiāls iegūts desmit gadu ilgā lauka pētījumā, kura laikā autore Latvijas laukos un pilsētās aicinājusi uz sarunu par apmaldīšanos dažādu paaudžu cilvēkus, ne tikai uzklausot stāstus, bet apspriežot arī orientēšanās un vietas izjūtas tēmu, kā arī lūdzot sarunas biedrus interpretēt un paust viedokli par šķietami neizskaidrojamo, pārdabisko un nesaprotamo. Līdztekus mūsdienu stāstu materiālam pētījumā analizētas arī latviešu teikas par vadātāju. Folkloras pētniece Dr. art. Rūta Muktupāvela, vērtējot Sanitas Reinsones monogrāfiju, izceļ darba teorētisko plašumu un izsmeļošu empīriskās vielas analīzi, piebilstot: “Vērtīgi un interesanti ir autores analizētie dažādie teicēju pieredzes interpretācijas paņēmieni attiecībā uz tekstos atspoguļotajiem notikumiem, kuros savijas tādas kognīcijas kategorijas kā “dabiskais–pārdabiskais”, “racionālais–iracionālais”, “ticamais–neticamais” u. tml. Autores izvēlētā pozīcija pētījumu pasniegt no pirmās personas perspektīvas liek to uztvert kā metastāstu jeb stāstu par stāstiem, kas pētījumu pietuvina populārzinātniskajam stilam, taču vienlaikus autorei ir izdevies saglabāt pārliecinošu akadēmiskumu.” Savukārt komunikācijas un naratīvu pētnieks Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns norāda: “Grāmata ir nopietns pētījums par cilvēka domāšanas un rīcības mitoloģiskajiem avotiem un naratīvo ietvaru. Grāmatā tiek izmantots daudzveidīgs empīriskais materiāls, kas piešķir lielāku spēku izvirzītajiem argumentiem. Turklāt autore grāmatā regulāri atgriežas pie metodoloģiskām un konceptuālām refleksijām, kas analītiskajā vēstījumā nereti ļauj sasniegt abdukcijas kvalitāti jeb dinamisku līdzsvaru starp empīrisko un konceptuālo zinātniskās analīzes līmeni.”